Dati uz 2026. gada 22. oktobri · Atjaunots reizi mēnesī
Latvijas darba tirgus ir kļuvis vēsāks, bet nav apstājies. 2026. gada 2. ceturksnī darba devēji meklēja darbiniekus 19 698 vietām — par 35,3 % mazāk nekā rekordā. Algas joprojām aug, taču pēc cenu kāpuma pirktspēja pieauga tikai par 1,1 %. IT nozarē pieprasījums nav nokritis līdz nullei: brīvo vietu ir tikpat, cik pirms pandēmijas, un nozarē strādā gandrīz rekordliels cilvēku skaits.
Vakanču ir mazāk, bet ne katastrofāli. 19 698 brīvās darbvietas ir par 35,3 % mazāk nekā rekordā 2019. gada 2. ceturksnī (−1,8 % pret iepriekšējo gadu), un brīvo darbvietu īpatsvars ir tuvs ES vidējam.
2
IT pieprasījums nav nulle. IT nozarē 2026. gada 2. ceturksnī bija 765 brīvās darbvietas — par 47,5 % mazāk nekā rekordā, bet tikpat, cik vidēji pirms pandēmijas. Aizņemto IT darbvietu ir 40 642.
3
Algas aug lēnāk. Vidējā bruto alga ir 1 886 €; gada laikā tā pieauga par 4,3 %, pirms gada — par 8,2 %. Lietuvā un Igaunijā algas aug straujāk.
4
Bezdarbs ir augstāks nekā Eiropā. Bezdarba līmenis 2026. gada augustā bija 7,3 %, ES vidēji 6,1 %. Jauniešu bezdarbs gada laikā pieauga no 11,9 % līdz 16,0 %.
5
Aug pakalpojumi un birojs, sarūk būvniecības amati. Visvairāk pieauga biznesa un administrācijas speciālistu (+9,2 tūkst.) un individuālo pakalpojumu darbinieku (+5,6 tūkst.) skaits, visvairāk saruka veselības aprūpes vecāko speciālistu (−2,5 tūkst.) un būvniecības amatnieku (−2,5 tūkst.).
6
Programmētāju sludinājumu ir mazāk visā pasaulē. Vācijā programmatūras izstrādes sludinājumu indekss ir 47,7, ASV — 78,9 (pirms pandēmijas — simts). Latvijas IT speciālistu īpatsvars (4,5 %) ir zem ES vidējā (5,0 %).
7
Valsts darbā neņem. Ierēdņu algas 2026. gadā netika paaugstinātas, un nākamā gada budžetā trūkst 469 milj. €.
Kā lasīt šo pārskatu
+
Brīvā darbvieta nav sludinājums. Statistikas pārvalde jautā darba devējiem, cik vietām viņi aktīvi meklē darbinieku. Vienu vakanci var publicēt vairākos portālos, un daļu vietu nepublicē nekur.
2026. gada 1. ceturksnī mainījās nozaru klasifikācija (NACE 2.1). IT tagad ir divas sadaļas, nevis viena, tāpēc salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem ir aptuvens. Programmēšana ir izņēmums: tās saturs nemainījās. Nozaru salīdzinājumus rādām līdz pagājušā gada beigām.
Bezdarbu mēra divējādi. Darbaspēka apsekojums skaita visus, kas meklē darbu un var to sākt; reģistrētais bezdarbs — tikai tos, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Tāpēc apsekojuma līmenis ir augstāks, un abi var mainīties pretējos virzienos.
Jauniešu bezdarbs mainās strauji. Jauniešu Latvijas darba tirgū ir maz, tāpēc mēneša skaitlis var lēkt par vairākiem punktiem. Mēs skatāmies tendenci vairākos mēnešos.
Profesiju skaitļi ir apsekojuma novērtējums. Tie ir tūkstošos, un mazām grupām tie ir neprecīzi — tādas grupas neizceļam. Valsts reģistru dati ir precīzāki, bet tos publicē reizi gadā.
Darba portālu skaitļi mēra sludinājumus, nevis darbvietas. Tos citējam no publikācijām ar avotu, bet portālus savā starpā nesalīdzinām.
izdosies.lv dati ir mūsu pašu. Tie rāda sludinājumus, kas šobrīd publicēti izdosies.lv, nevis visu tirgu.
Prognozes nav fakti. Tās citējam ar publicēšanas datumu; daļa no tām tapa pirms jaunākajiem algu datiem.
2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 19 698 brīvās darbvietas (−1,8 % pret iepriekšējo gadu). Tas ir par 35,3 % mazāk nekā rekordā 2019. gada 2. ceturksnī, kad darba devēji meklēja darbiniekus 30 465 vietām. Brīvo darbvietu īpatsvars ir 2,1 %.
Kritums nav vienmērīgs. Pagājušā gada laikā visvairāk brīvo vietu zaudēja valsts pārvalde un izglītība, kur darbā pieņemšana ir iesaldēta. Vairāk vakanču kļuva būvniecībā, administratīvajos pakalpojumos un lauksaimniecībā.
Pēc profesijām 2026. gada 2. ceturksnī visvairāk vakanču kļuva vienkāršajās profesijās (+12,8 %), bet visvairāk saruka speciālistu vakances. Kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem vakanču ir krietni mazāk nekā pirms pieciem gadiem (−57,1 %).
Nodarbinātības valsts aģentūrā 2026. gada jūnijā bija reģistrētas 11 136 vakances (−13,4 % gada laikā). Daļa no tām ir formalitāte: pirms darbinieka pieņemšanas no valsts ārpus ES darba devējam vakance jāpiedāvā vietējiem. No 7 444 vietējiem kandidātiem, ko aģentūra šī gada sākumā nosūtīja šādās pārbaudēs, darbā pieņēma 103.
Darba meklētājiem konkurence ir lielāka: lielākajā darba portālā 2026. gada 1. ceturksnī uz vienu vakanci pieteicās vidēji 32 cilvēki, bet piedāvājumu skaits mainījās par −3 %.
Bieži dzirdams, ka IT darbu pieprasījums ir nokritis līdz nullei. Skaitļi to neapstiprina. 2026. gada 2. ceturksnī IT uzņēmumos bija 765 brīvās darbvietas — par 47,5 % mazāk nekā rekordā 2022. gada 1. ceturksnī (1 457), bet gandrīz tikpat, cik vidēji 2019. gadā (733).
Pandēmijas gados uzņēmumi pieņēma darbā daudz, tāpēc kritums no rekorda izskatās straujš. Darbinieku skaits pa to laiku nav krities: IT nozarē 2026. gada 2. ceturksnī bija 40 642 aizņemtās darbvietas, bet 2026. gada 1. ceturksnī — 41 149, visvairāk, cik jebkad saskaitīts. Programmēšanā vien ir 21 428 darbvietas (−1,3 % gada laikā).
Mainījies ir tas, ko darba devēji meklē. Darbaspēka apsekojumā IT vecāko speciālistu skaits 2025. gadā saruka (−7,0 %), kamēr ES tas auga (+3,3 %); četros gados tas tomēr pieaudzis (+33,9 %). Eurostat eksperimentālie dati rāda, ka programmētāju vakanču 2023. gadā bija par 58,8 % mazāk nekā pirms pandēmijas.
Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas. 2026. gadā darbinieku skaitu palielināja 54 % IT uzņēmumu, gadu iepriekš — 42 %. Algu pieaugums gan ir mazākais pēdējos gados: pamatalga nozarē pieauga par 5,9 %. Darba devēji vairāk meklē datu, drošības un mākslīgā intelekta prasmes un mazāk — iesācējus.
IT speciālistu īpatsvars visā nodarbinātībā 2025. gadā bija 4,5 % (gadu iepriekš 4,9 %) — zem ES vidējā (5,0 %), Lietuvas (5,7 %) un Igaunijas (6,8 %). Programmatūras izstrādātāju skaits valsts reģistros 2025. gada 1. janvārī bija 8 232, un četros gados tas pieauga (+22,7 %).
IT brīvās darbvietas pa ceturkšņiem
0
500
1 000
1 500
NACE 2.1
201620182020202220242026
765
Kopš 2026. gada — jaunās NACE 2.1. red. sadaļas J un K.
Vidējā bruto alga 2026. gada 2. ceturksnī bija 1 886 € mēnesī, neto — 1 401 €. Gada laikā bruto alga pieauga par 4,3 %, bet pēc cenu kāpuma reālā neto alga — tikai par 1,1 %. Pirms gada reālā alga auga par 6,6 %. Patēriņa cenas 2026. gada septembrī bija par 3,0 % augstākas nekā pirms gada.
Programmēšanā vidējā bruto alga 2026. gada 2. ceturksnī bija 3 497 €, gada laikā tā pieauga par 10,2 %. Darba devēju algu pētījumā viena un tā paša amata alga šogad pieauga par 5,8 %.
Minimālā alga 2026. gadā ir 780 €, un trīspusējā padome nākamajam gadam atbalstīja 820 €; galīgo lēmumu pieņems valdība. Minimālo algu vai mazāk saņem 17,1 % darba ņēmēju.
Bezdarba līmenis 2026. gada augustā bija 7,3 %, gadu iepriekš — 7,2 %. Tas ir augstāk nekā ES vidēji (6,1 %) un Lietuvā (6,1 %), bet zemāk nekā Igaunijā (8,0 %).
Visstraujāk mainījies jauniešu bezdarbs: gada laikā tas pieauga no 11,9 % līdz 16,0 %, ES vidēji tas ir 15,4 %. Mēneša skaitlis jauniešiem ir svārstīgs, taču kāpums turpinās jau vairākus mēnešus.
Reģistrētais bezdarbs iet pretējā virzienā: 2026. gada septembrī tas bija 4,5 %, gadu iepriekš — 4,7 %. Aģentūrā reģistrējas mazāk cilvēku, bet tas nenozīmē, ka darbu atrast kļuvis vieglāk.
Darba tirgus Latvijā iet divos ātrumos. Reģistrētais bezdarbs 2026. gada septembrī Rīgas reģionā bija 3,6 %, Latgalē — 9,2 %. Vidējā bruto alga 2026. gada 2. ceturksnī Rīgā bija 2 068 €, Latgalē — 1 365 €.
Latgalē darbvietas samazina kravu pārvadājumos pa dzelzceļu un zvanu centros. Daļa IT speciālistu reģionā strādā attālināti starptautiskiem uzņēmumiem, tāpēc vietējā statistikā viņi ne vienmēr ir redzami.
06
Kuras profesijas aug un kuras sarūk
+9,2 tūkst.Biznesa un administrācijas speciālisti: pārmaiņa gada laikā
2025. gads pret 2024. gadu; darbaspēka apsekojums.
Šeit skaitām nevis vakances, bet cilvēkus, kas profesijā strādā. 2025. gadā visvairāk pieauga biznesa un administrācijas speciālistu skaits (+9,2 tūkst.): grāmatveži, iepirkumu un pārdošanas aģenti, sekretāri. Otrajā vietā ir individuālo pakalpojumu darbinieki (+5,6 tūkst.): pavāri, viesmīļi, frizieri, gidi. Četros gados viņu kļuvis vēl vairāk (+16,6 tūkst.).
Visvairāk saruka veselības aprūpes vecāko speciālistu (−2,5 tūkst.) un būvniecības amatnieku (−2,5 tūkst.) skaits. Būvniecības amatnieku ir mazāk nekā pirms četriem gadiem (−6,7 tūkst.), lai gan ēku būvniecībā darbvietu gada laikā kļuva vairāk; abus skaitļus mēra dažādi, tāpēc tie var atšķirties.
Valsts reģistri rāda sīkāku ainu, lai gan ar gadu ilgāku nobīdi. Gadā līdz pagājušā gada sākumam visvairāk saruka veikalu pārdevēju skaits (−1 602), mazāk kļuva arī ēku celtnieku (−699). Toties preču izvietotāju (+571) un kasieru (+460) kļuva vairāk.
Profesijas: gada laikā
Strādājošo skaits pēc profesijas, tūkstošos; 2025. gads pret 2024. gadu; darbaspēka apsekojums.
▲Aug
Biznesa un administrācijas speciālisti+9,2 tūkst.+14,9 %
Individuālo pakalpojumu darbinieki+5,6 tūkst.+12,5 %
Pārtikas, kokapstrādes un apģērbu strādnieki+2,3 tūkst.+10,1 %
Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti+2,0 tūkst.+8,4 %
Personīgās aprūpes darbinieki+1,9 tūkst.+8,1 %
Viesnīcu, tirdzniecības un pakalpojumu vadītāji+1,6 tūkst.+27,1 %
▼Sarūk
Veselības aprūpes vecākie speciālisti−2,5 tūkst.−9,2 %
Būvniecības amatnieki−2,5 tūkst.−8,2 %
Lauksaimnieki−2,2 tūkst.−11,6 %
IT vecākie speciālisti−1,9 tūkst.−7,0 %
Zinātnes un inženierzinātņu vecākie speciālisti−1,7 tūkst.−6,3 %
Uzņēmumu un iestāžu dati rāda, kurās nozarēs darbvietas tiek aizņemtas. 2025. gada 4. ceturksnī pret gadu iepriekš visvairāk darbvietu nāca klāt ēdināšanā (+2 571), ēku būvniecībā (+2 522) un veselības aprūpē (+1 822). Visvairāk to zaudēja noliktavas un transporta palīgdarbības (−1 517), mazumtirdzniecība (−1 414) un informācijas pakalpojumi (−802).
Šie skaitļi ir līdz pagājušā gada beigām, jo kopš šī gada nozaru klasifikācija ir mainījusies un vairums nozaru vairs nav salīdzināmas. No tām, kas palika nemainīgas, šogad visvairāk pieauga finanšu pakalpojumi (+1 355).
Aviācijā rudenī plānots samazināt līdz 700 darbvietām. Tajā pašā laikā darbā pieņem aizsardzības ražotnes un jauni pakalpojumu centri Rīgā.
Nozares: aizņemtās darbvietas
Aizņemtās darbvietas pēc nozares (NACE 2. red. nodaļas); 2025. gada 4. ceturksnis pret 2024. gada 4. ceturksni.
▲Aug
Ēdināšana+2 571+10,3 %
Ēku būvniecība+2 522+14,0 %
Veselības aprūpe+1 822+3,4 %
Valsts pārvalde un aizsardzība+1 756+2,8 %
Sociālā aprūpe bez izmitināšanas+1 201+5,1 %
Telekomunikācijas+849+18,5 %
▼Sarūk
Noliktavas un transporta palīgdarbības−1 517−7,3 %
Latvijas bezdarbs (7,3 %) ir augstāks par ES vidējo (6,1 %), OECD valstu vidējo (5,0 %) un pasaules līmeni (4,9 %, Starptautiskās Darba organizācijas prognoze). Brīvo darbvietu īpatsvars gan ir līdzīgs ES vidējam: 2,2 % pret 2,0 %; Lietuvā tas ir 2,3 %, Igaunijā tikai 1,4 %.
Algas Latvijā aug lēnāk nekā kaimiņos. Stundas algas pieaugums 2026. gada 2. ceturksnī Latvijā bija 4,1 %, Igaunijā 6,5 %, Lietuvā 9,6 %, ES vidēji 3,2 %. Pēc inflācijas Latvijā paliek 0,8 %, Igaunijā 3,5 %, Lietuvā 4,3 %.
Programmētāju sludinājumu ir mazāk visā pasaulē. Indeed dati rāda, ka programmatūras izstrādes sludinājumu indekss (pirms pandēmijas — simts) Vācijā ir 47,7, Francijā 51,3, Lielbritānijā 60,0, ASV 78,9; virs pirmspandēmijas līmeņa ir tikai Austrālija (105,7). Visu darba sludinājumu skaits eirozonā gada laikā mainījās par −12,6 %.
Pasaules Ekonomikas forums sagaida, ka līdz desmitgades beigām pasaulē radīsies 170 milj. jaunu darbvietu un 92 milj. izzudīs — neto pieaugums 78 milj. Visstraujāk augs datu, finanšu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta speciālistu un programmētāju skaits, visstraujāk saruks kasieru, grāmatvedības un datu ievades darbinieku skaits.
Latvija šai ainai atbilst tikai daļēji: grāmatvedības darbinieku četros gados kļuvis mazāk (−18,4 %), bet kasieru pagājušajā gadā kļuva vairāk, un IT speciālistu skaits saruka.
Valsts pārvalde šogad darbā gandrīz neņem. Ierēdņu algas 2026. gadā netika paaugstinātas, un iesaldēšana turpināsies nākamgad bez jaunām amata vietām. Nākamā gada budžetā trūkst 469 milj. € jau pieņemtu likumu izpildei, un valdība pārskata darbinieku skaitu un atalgojuma sistēmu.
Brīvo darbvietu skaits valsts pārvaldē un aizsardzībā pagājušā gada laikā mainījās par −975, izglītībā — par −409. Aizņemto darbvietu valsts pārvaldē un aizsardzībā gan kļuva vairāk (+1 756): šajā nozarē ir arī aizsardzība, un karavīru valsts reģistros kļūst vairāk.
Valsts lēmumi ietekmē arī privāto tirgu. Darba tiesības valstu ārpus ES pilsoņiem 2025. gadā saņēma 22 917 cilvēki — visvairāk palīgstrādnieki, kravas automašīnu vadītāji un celtnieki.
Latvijas Banka 2026. gadā sagaida bezdarbu 6,7 % un algu pieaugumu 7,4 %. Finanšu ministrija vasarā samazināja algu pieauguma prognozi līdz 5,5 % un ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 2,0 %.
Faktiskais algu pieaugums (4,3 %) šobrīd ir lēnāks par abām prognozēm, tāpēc sagaidām, ka tās tiks samazinātas. Starptautiskās Darba organizācijas modelis Latvijai šim gadam rāda bezdarbu 6,3 %.
Iedzīvotāju skaits 2026. gada 1. janvārī bija 1 845 096, un tas turpina sarukt, lai gan aizbraucēju kļūst mazāk. Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa prognoze paredz, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju kļūs mazāk.
2026. gada 22. oktobrī izdosies.lv bija publicēti 10 187 darba sludinājumi. Visvairāk to ir ražošanā (1 303), pēc tam veselības aprūpē, transportā un būvniecībā.
IT sludinājumu ir 228, un tajos ir augstākā algas mediāna no visām nozarēm: 2 608 € mēnesī pirms nodokļiem. Mēneša algu norāda 52,0 % sludinājumu.
Šie skaitļi rāda vienas vietnes sludinājumus, nevis visu tirgu, taču mēs tos atjaunojam katru dienu. Nākamajos pārskatos tie rādīs, kā pieprasījums mainās mēnesi pēc mēneša.
Katram skaitlim šajā pārskatā ir avots un periods; pilnajā tabulā ir arī metode un — kur avots to norāda — publicēšanas datums. Oficiālos datus ņemam no Centrālās statistikas pārvaldes, Eurostat, OECD un Starptautiskās Darba organizācijas atvērtajām datubāzēm, ziņu un pētījumu skaitļus — no publikācijām, uz kurām norādām saiti. Pārskatu atjaunojam reizi mēnesī.
Avoti šajā pārskatā
41 avots · 125 skaitļi; aiz avota — cik skaitļu no tā ņemts
Vai jauniešu bezdarbs septembrī un oktobrī paliek augsts vai atgriežas tuvāk pagājušā gada līmenim.
Reģistrētais bezdarbs oktobrī: rudenī un ziemā tas parasti pieaug.
Valdības lēmums par minimālo algu nākamajam gadam.
Budžeta lēmumi par darbvietām valsts pārvaldē un izglītībā.
Kur atrod darbu cilvēki pēc darbvietu samazināšanas aviācijā.
Programmatūras izstrādes sludinājumu indekss pasaulē — vai kritums apstājas.
Par šo pārskatu
izdosies.lv darba tirgus pārskats: Latvijas darba tirgus vienā lapā — vakances, algas, bezdarbs, IT, profesijas, nozares un salīdzinājums ar pasauli. Katram skaitlim ir avots, periods un saite.
